Kas ir īstie dārgakmeņi?

Kas ir īstie dārgakmeņi?

Bieži dzirdēts, ka dārgakmeņus dēvē par īstajiem un neīstajiem. Kuri akmeņi ir “īstie”, bet kuri šajā kategorijā neietilpst? Patiesībā pareizāk tos būtu iedalīt dārgakmeņos un pusdārgakmeņos, un šī atšķirība atkarīga no ķīmiskiem un fizikāliem kritērijiem – cietības, dzidruma, krāsas, optiskiem efektiem, formas un citiem, kā arī vērtību nosaka tas, cik bieži vai reti akmens ir pieejams dabā.

Katram dārgakmens veidam ir tā saucamā tehniskā specifikācija, pēc kuras var noteikt dārgakmens identitāti un pat ieguves vietu. Ļoti nozīmīgs ir tieši akmens ķīmiskais sastāvs, bet ne mazāk svarīgi vērtības noteikšanā ir dārgakmens defekti un ieslēgumi.  

Ja šo skaidrojumu vienkāršojam, tad dārgakmeņu vērtība būs atkarīga no kvalitātes un retuma.

Par dārgakmeņiem sauc četrus dabiskas izcelsmes minerālus – dimantu, rubīnu, smaragdu un safīru, tādēļ vienmēr varat droši izvēlēties rotas ar šiem akmeņiem, jo tā būs klasiska ilgtermiņa vērtība. Taču ne mazāk krāšņi un izteiksmīgi rotās būs pusdārgakmeņi, un to saraksts jau būs daudz garāks. Par tādiem dēvē kvarcu, akvamarīnu, opālu, topāzu, turmalīnu, granātu, tirkīzu, lazurītu, koralli, nefrītu, jašmu, ametistu, ahātu, mēnessakmeni un citus, tai skaitā organiskās izcelsmes materiālus – pērles un dzintaru.

Gan dārgakmeņi, gan pusdārgakmeņi ir atrodami dabā kā ieži vai minerāli klintīs. Pēc ieguves akmeņus noslīpē, un, liekot lietā amatnieku meistarību, to vērtība tiek palielināta – akmeņi tiek apstrādāti tā, lai tos varētu izmantot kā greznumlietu, proti, radīt no tiem rotaslietas.

Dimants

Apstrādātu dimantu sauc par briljantu, un tas tiek uzskatīts par visu dārgakmeņu karali. Briljantus iedala tradicionālas krāsas un fantāzijas krāsas akmeņos. Pie tradicionālās kategorijas pieder bezkrāsas un dažādas intensitātes dzelteno toņu akmeņi, melnie, pelēcīgie un brūnie briljanti. Taču šie dārgakmeņi mēdz būt arī zaļi, zili, rozā un sarkani. Lai arī vairumam briljantu ir nokrāsa, tomēr rotaslietu klasikā nemainīga vērtība būs bezkrāsainie briljanti.

Safīrs

Par safīru sauc jebkuru juvelierkvalitātes korunda kristālu, kas nav sarkanā krāsā (sarkanie ir rubīni), bet visbiežāk safīrs ir zilā krāsā. Safīru veidojošais korunds tīrā veidā ir bezkrāsains, bet īpašo krāsu dod dažādi piejaukumi, piemēram, zilās nokrāsas safīram piešķir dzelzs un titāna piejaukumi. 

Rubīns

Rubīns ​ir sarkanais korunda paveids un otrs cietākais minerāls (tāpat kā safīrs) uzreiz aiz dimanta. Visā pasaulē sastopami gan lieli eksemplāri, gan mazāki sakopojumi. Jau kopš seniem laikiem rubīni bija augsti novērtēti un simbolizēja karaliskumu. Tos iestrādāja kroņos un diadēmās kā pārticības, spēka un varas zīmes.

Smaragds

Smaragds​ ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem, kas reti sastopams bez plaisām un iekļāvumiem. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka smaragdu Senajā Ēģiptē ieguva vismaz 1500 gadus p.m.ē. Bībelē, īpaši Vecajā Derībā, smaragdus līdztekus citiem dārgakmeņiem piemin kā izraēļu cilšu simbolus.

Raksta autors ir GRENARDI – eksperts ekskluzīvo rotu pasaulē.

Šo un citus rakstus par rotu pasauli lasiet GRENARDI digitālajā žurnālā Grenazine.lv (https://grenazine.lv/). 

pop-up-image